“Deviņpadsmit minūtēs var pasūtīt un saņemt picu. Var izlasīt
pasaku bērnam vai nomainīt mašīneļļu. Var noiet jūdzi. Deviņpadsmit
minūtēs var apturēt pasauli, un deviņpadsmit minūtēs var no tās aiziet.
Deviņpadsmit minūtes ir pietiekams laiks atriebībai.”Tieši tik ilgs laiks, deviņpadsmit minūtes, bija nepieciešams stāsta
galvenajam varonim Pīteram, lai viņš savā skolā nogalinātu un ievainotu
vairākus skolēnus. Tā bija atriebība. Viņš iegāja skolā ar mērķi
nogalināt tos, kuri gadiem viņu pašu dzina kapā-gan ar vārdiem,gan
fiziski nodarot sāpes. Atstumšana ir diezgan aktuāls temats skolas
laikā, it sevišķi pamatskolā, kad piedzīvotas vislielākās pārmaiņas, un
tie, kas tās nepiedzīvo laikā ar citiem vienaudžiem, bieži kļūst par
tiem, kas neiederas. Par galveno mērķi tajā laikā kļūst vēlme
neatšķirties, nekļūt par apsmiešanas objektu, bet gan smieties kopā ar
citiem par to, kurš neiederas. Grāmata man lieka aizdomāties par to ko mēs spējam nodarīt cilvēkam. Lai ,kā būtu varu atzīties esmu nodarījusi citiem cilvēkiem morāles sāpes. Un visiem gribētu atvainoties. Bet, tas jau ir mūsos iekšā lai izdzīvotu. Es iesaku izlasīt šo grāmatu gan jauniešiem ,gan vecākiem ,lai zinātu ,kas var notikt! 
