Sāpes ir ļoti pazīstamas visiem gan fiziskās ,gan emocionālās. Manuprāt,visvairāk sāp emocionālās ,jo tās ir grūtāk aizmirst un no sāpēm vispār ir grūti aizmirsties. Pašlaik man tādas ir ,un no tām ir grūti izbēgt vismaz man. Es vēlos to aizmirst ,bet nekādīgi nesanāk nākas vienmēr par to domāt kaut vai nejauš. Gan jau,ka tam var tikt pāri ar laiku ,lai cik grūti tas nebūtu. Fiziskās sāpes nav tik traģiskas,tā ir uz momentu un tad tās pazūd un to nav. Un tas ir labi,perfekti un apbrīnojami!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru